pabiezs
pabiezs -ais; s. -a, -ā
pabiezi apst.
1.Tāds, ko veido daudzi samērā tuvu cits pie cita novietoti vienveidīgi priekšmeti, sastāvdaļas. Pretstats: parets.
PiemēriPabiezs krūmājs.
2.Samērā piesātināts, blīvs, koncentrēts (par gāzveidīgām vielām, miglu, dūmiem u. tml.).
PiemēriPabieza migla.
2.1.Tāds, ko ir pagrūti liet (par šķidrumu, masu). Pretstats: pašķidrs.
PiemēriPabiezs krējums.
3.Patumšs (parasti par krēslu, tumsu).
PiemēriVidū no tiem [griestiem] nokarājās piecžuburu lampa ar baltām gāzes svecēm, bet tās nebij aizdedzinātas, tāpēc šī puse pie durvīm pabiezā krēslā.
4.Tāds, kam ir samērā liels caurmērs, šķērsgriezums. Pretstats: paplāns.
PiemēriPabiezs papīrs.
4.1.Tāds, kam ir samērā mazas atstarpes starp pavedieniem (par audumu, adījumu).
PiemēriPabieza jaka.
Avoti: 6-1. sējums