Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pabīdīt
pabīdīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Bīdot pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.). Bīdīt nelielu attālumu.
PiemēriPabīdīt skapi tuvāk pie sienas.
1.1.Bīdot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.). Bīdot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) pavirzās nelielu attālumu.
PiemēriBrīviņu kungs.. ar elkoni viegli pabīdīja nost kādu vīreli.
2.Bīdot pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
PiemēriSegliņai rokā liela, melna iepirkumu soma, viņa to.. pabīda pilnīgi zem krēsla.
2.1.Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pavirzās zem (kā), arī (kam) apakšā.
PiemēriPabīdīt zēnu zem nojumes.
3.Bīdot pavirzīt garām (kam), arī gar (ko).
PiemēriPabīdīt krēslu garām galdam.
3.1.Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pavirzās garām (kam), arī gar (ko).
Avoti: 6-1. sējums