pabērns
pabērns -a, v.
1.Bērns attiecībā pret pamāti, patēvu.
PiemēriKādam vīram nomirusi sieva, atstādama mazu meitiņu. Pēc kāda laika vīrs apņēmis raganu par sievu. Tā maz, ļoti maz mīlējusi pabērnu.
1.1.pārn. Parasti savienojumos «likteņa pabērns», «dzīves pabērns»: apspiests, ekspluatēts cilvēks. Cilvēks, kam dzīvē neveicas.
PiemēriJaunās derības senākā daļa spilgti atspoguļoja.. apspiesto masu.. cerības, ka apspiedēji saņems bargu sodu, bet nabadzīgie un likteņa pabērni tiks aplaimoti.
1.2.pārn. Tas, kas ir atstāts novārtā, kam nepievērš vajadzīgo uzmanību.
PiemēriJa ar kādu literatūras nozari vai žanru neveicas, mēdz teikt, ka tas pamests nožēlojamā pabērna lomā.
Avoti: 6-1. sējums