pabeigt
pabeigt -beidzu, -beidz, -beidz, pag. -beidzu; trans.
1.Paveikt, padarīt, izpildīt (ko) pilnīgi, līdz galam.
PiemēriPabeigt siena pļauju.
1.1.Paveikt pašu pēdējo (piemēram, pasākuma, darbības) daļu, posmu. Pateikt pašus pēdējos vārdus, teikumus (parasti sarunā).
PiemēriIepriekšējo izmeklēšanu pabeidz, sastādot apsūdzības rakstu vai lēmumu par lietas izbeigšanu.
1.2.Pilnīgi izveidot, izstrādāt, arī īstenot (ko).
PiemēriPabeigt disertāciju.
1.3.parasti divd. formā: pabeigts Būt tādam, kam raksturīga pabeigtība (piemēram, par mākslas darbu, tā elementiem).
Piemēri..Aina [izrādē] ir viens no pabeigtākajiem tēliem, skaidri, mērķtiecīgi veidots.
2.Parasti savienojumā ar mācību iestādes nosaukumu: iegūt pilnu attiecīgās pakāpes, nozares izglītību.
PiemēriPabeigt tehnikumu.
3.Pavadīt pilnīgi, līdz galam (pēdējo laikposmu kādā darbā, nodarbībā u. tml.).
PiemēriZeltiņš: Mans dzīves laiks ir izdzīvots un pabeigts. Tagad jūsu, jauno, reize.
3.1.Savienojumā ar «mūžs», «dzīve» u. tml.: nomirt. Pavadīt pašu pēdējo mūža posmu.
Piemēri..Dažs aizgāja pie Dieviņa, I mūžiņa nepabeidzis.
Avoti: 6-1. sējums