pabēgt
pabēgt -bēgu, -bēdz, -bēg, pag. -bēgu; intrans.
1.Bēgot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.). Bēgt nelielu attālumu, neilgu laiku.
PiemēriKumeļš satrūkās, saslējās stāvus un aizskrēja, krēpēm plandot. Egļu ģimene tikko paspēja pabēgt sānis.
2.Bēgot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
PiemēriPavasarī upes otrā krastā bija uzcelts mazs, apaļš krodziņš paplatu jumtu, zem kura varēja pabēgt lietus laikā.
Avoti: 6-1. sējums