pabeigtība
pabeigtība -as, s.; parasti vsk.
1.Pilnīga, galīga (kā) izveides, izstrādes, arī īstenošanas pakāpe.
PiemēriBūvniecība nav izkliedēta lielā teritorijā. Tādēļ arī viss, kas ciematā jau ir uzcelts, rada pabeigtības iespaidu.
- Būvniecība nav izkliedēta lielā teritorijā. Tādēļ arī viss, kas ciematā jau ir uzcelts, rada pabeigtības iespaidu.
- ..mākslas procesā nevar runāt par pabeigtību - attīstība arvien turpinās.
- Komponists gan daudz rūpējas par formas atsevišķu elementu pabeigtību, bet pārāk maz - par muzikālo tēlu bagātību.
2.val. Vispārināta īpašība → pabeigts2, šīs īpašības konkrēta izpausme. Perfektivitāte.
PiemēriAtkarā arī no verba saknes nozīmes tīru pabeigtības nozīmi verbiem var piešķirt priedēkļi ar vairāk vai mazāk izbālējušu lokālu nozīmi..
- Atkarā arī no verba saknes nozīmes tīru pabeigtības nozīmi verbiem var piešķirt priedēkļi ar vairāk vai mazāk izbālējušu lokālu nozīmi..
Avoti: 6-1. sējums