pabeigts
pabeigts -ais; s. -a; -ā
pabeigti apst.
1.Divd. → pabeigt.
2.val. Tāds, kas apzīmē darbību, darbības norisi vai stāvokli, kam ir noteikta robeža vai arī kas izbeidzas, sasniedz kādu robežu (parasti par darbības vārdu, tā veidu). Perfektīvs.
Avoti: 6-1. sējums