Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pabeņķe
pabeņķe -es, dsk. ģen. -ķu, s.; novec.
Vieta, telpa zem sola.
Piemēri..Sveša māte kultin kūla, Kāju spēra pabeņķē.
Avoti: 6-1. sējums