Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pabikls
pabikls -ais; s. -a, -ā
pabikli apst.
Samērā, arī mazliet bikls.
PiemēriPabikls bērns.
  • Pabikls bērns.
  • Tomsona kundze skatījās pabiklajā viesī..
  • Embriks pabikli iesmejas.
  • Mācīdamies vidusskolas pēdējā klasē, viņš jau patstāvīgi bija darinājis skatuves ietērpu kādai Viļā Lāča lugai, gan skolnieciski pabikli, tomēr parādot, kaut arī nedroši, ko savdabīgi svaigu.
Avoti: 6-1. sējums