pabikstīt
pabikstīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Neilgu laiku, mazliet bikstīt. Pabakstīt, padurstīt.
PiemēriVārpkalniņš.. ar kūju pabikstīja gulošo telīti..
- Vārpkalniņš.. ar kūju pabikstīja gulošo telīti..
- Garais Mulda pabikstīja ar pātagas kātu zābaka stulmu..
- Slaune.., ar ragiem pabikstījusi slinko Toli, sāka soļot uz māju.
1.1.Parušināt (piemēram, ogles).
Piemēri..Bangonis pavērās, uz ugunskura vietu telts priekšā. Pabikstīja ar kāju apdeguļus..
- ..Bangonis pavērās, uz ugunskura vietu telts priekšā. Pabikstīja ar kāju apdeguļus..
- Artūrs un Gunārs pa brīdim pabikstīja ugunskuru, tas dega, steidzīgi švirkstēdams..
- pārn. Naids starp vīramāti un vedeklu nemazinājās, bet kļuva vien [arvien] lielāks: netrūka jau laipnu cilvēku, kas pabikstīja Uguni...
2.Vairākkārt pabīdīt (parasti ar ko asu, smailu).
PiemēriAdrians gāja pa priekšu. Vedējs, ar šautenes resgali viegli pabikstīdams, rīkoja viņu vajadzīgā virzienā.
- Adrians gāja pa priekšu. Vedējs, ar šautenes resgali viegli pabikstīdams, rīkoja viņu vajadzīgā virzienā.
2.1.pārn.; sar. Pamudināt.
Piemēri..laikam katrā cilvēkā ir neliela iedzimta slinkošanas indeve! Vienmēr vajag kādu, kas mūs pabiksta.
- ..laikam katrā cilvēkā ir neliela iedzimta slinkošanas indeve! Vienmēr vajag kādu, kas mūs pabiksta.
- ..labu vēlēdams, viņš [R. Blaumanis] visādi centies palīdzēt.. un vienu otru arī pabārt un pabikstīt uz darīšanu.
- Ir jau arī kūtrāki sētnieki, kuri allaž jāpabiksta.
Avoti: 6-1. sējums