strēbt
strēbt strebju, streb, strebj, pag. strēbu; trans.; sar.
1.Ēst (ko šķidru), arī dzert, parasti ar troksni.
PiemēriPie.. galda sēdēja mazliet vecāks puišelis un skaļi strēba zupu.
- Pie.. galda sēdēja mazliet vecāks puišelis un skaļi strēba zupu.
- Jaunie kāposti Strautiņam garšoja labi, un viņš būtu strēbis vēl un vēl, apmierinādams izsalkumu, ja nebūtu kauns tik daudz ēst.
- ..[vīrietis] strebj ar karotīti no glāzes tēju, pūzdams un susinādams mutautiņā pieri..
Stabili vārdu savienojumiStrēbt karstu (putru).
- Strēbt karstu (putru) idioma — Rīkoties nepārdomāti, neapdomīgi, arī neapvaldīti.
- Tas vairs putru nestrēbs, arī tas vairs nav putras strēbējs idioma — Saka par nomirušu cilvēku.
1.1.Dzert (alkoholisku dzērienu), parasti lielā daudzumā.
Piemēri..kafejnīca atrodas starp dīki un Daugavu.. Ja apnīk strēbt vīnu vai limonādi, var pārcelties ar kuģīti uz Katlakalnu.
- ..kafejnīca atrodas starp dīki un Daugavu.. Ja apnīk strēbt vīnu vai limonādi, var pārcelties ar kuģīti uz Katlakalnu.
1.2.intrans.
Piemēri..gan laikam nolēmis pamatīgi piesūkties, strēbt tikmēr, kamēr zem galda.
- ..gan laikam nolēmis pamatīgi piesūkties, strēbt tikmēr, kamēr zem galda.
Avoti: 7-2. sējums