parasts
parasts -ais; s. -a, -ā
1.Divd. → parast.
2.Tāds, kas neatšķiras pēc izmēra, formas, veida no citiem, līdzīgiem.
PiemēriParasts rakstāmgalds.
2.1.ar not. galotni Tāds, kura pazīmes neatšķiras no, piemēram, savas dzimtas sugu, šķirņu, noteiktas priekšmetu, darbību grupas pazīmēm, kas ir pieņemtas par tipiskām.
PiemēriParastā skābene.
Stabili vārdu savienojumiParastais kamertonis.
2.2.Tāds, kas neatšķiras pēc stipruma, intensitātes no citiem, līdzīgiem.
PiemēriParasta novakares migla.
2.3.Tāds, kas neatšķiras no bieži sastopamā (kā) daudzuma, lieluma (par daudzumu, lielumu).
PiemēriLai vēl šovakar ejot pa vecam, vairums [vīru] nosprieda, un Grīntāls izdalīja parasto skaitu [zivju].
2.4.Tāds, kas nav specializēts (par vispārizglītojošo mācību iestādi, tās klasēm).
PiemēriTās retās reizes, kad Ozolniekam gadījies būt parastajā skolā, viņš neatceras ar īpašu sajūsmu. Skolnieki te skraida pa kāpnēm, lēkā un grūstās..
3.Tāds, kur (kāds) bieži vai vienmēr mēdz apmesties, arī tāds, pa kuru (kāds) bieži vai vienmēr mēdz doties (par vietu, teritoriju).
PiemēriVēlāk, kad laiks atmetās aukstāks, viņa [slimniece] sēdēja parastajā vietiņā tikai ap pusdienas laiku..
3.1.Tāds, kur (kas) bieži vai vienmēr atrodas, tiek novietots.
PiemēriPie durvīm paceļ kājslauķi - ja, atslēga nolikta parastajā vietā.
4.Tāds, kas nav īpaši izvērsts, neizceļas ar ko īpašu, arī ikdienišķs (par darbību, pasākumu, arī stāvokli).
PiemēriParasts izbraukums.
4.1.Par gaitu, soļiem.
PiemēriTuvoties savā parastajā gaitā.
4.2.Tāds, kura saturs neizceļas ne ar ko īpatnēju, savdabīgu, nav oriģināls.
PiemēriJaunajai aktrisei bija ko mācīties no Ibsena, paverot dziļu domu zem parasta vārda..
4.3.Tāds, kad nenotiek nekas neikdienišķs, sevišķs (par laikposmu).
PiemēriNospriežam, ka šovasar [piedaloties talkā] esam laimīgākie no visiem studentiem, - mājās vasara paietu parasta un neievērojama.
5.Tāds, kad kas regulāri notiek, atkārtojas, kad ko vienmēr, regulāri dara (par laiku, laikposmu).
PiemēriIerasties parastajā laikā.
6.Tāds, kas ar savām ārējām pazīmēm, izskatu, rakstura īpašībām, spējām u. tml. īpaši neatšķiras no citiem (par cilvēku).
Piemēri..tas otrs ir garāks, sejā un apģērbā neuzkrītošs - parasts puisis, kā mēs tūlīt nospriedām.
6.1.Tāds, kurā neizpaužas atšķirīgas, oriģinālas īpašības (piemēram, par cilvēka izturēšanos, rīcību).
PiemēriViss vairums sīkāko un nabagāko [saimnieku] turēja viņu par augstprātīgu, lai gan galvenais iemesls tur bij parastā skaudība pret bagāto.
6.2.Tāds, kas ārēji ne ar ko īpašu neizceļas (par cilvēka ķermeņa daļām).
PiemēriSeja [zēnam] patiešām bija parasta: paplāni, iekrituši vaigi, spītīgi sakniebtas lūpas un nedaudz uz priekšu pastiepts zods.
Stabili vārdu savienojumiIeiet (arī ievirzīties, retāk iegriezties) parastajās sliedēs. Iet parasto(s) ceļu(s).
Avoti: 6-1. sējums