parastums
parastums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → parasts2, šīs īpašības konkrēta izpausme, parastība1.
PiemēriKrāsu parastums.
2.Vispārināta īpašība → parasts4, šīs īpašības konkrēta izpausme, parastība2.
PiemēriPasākuma parastums.
3.Vispārināta īpašība → parasts6, šīs īpašības konkrēta izpausme. Parastība.
PiemēriIkdienā ir cilvēka parastums un neparastums, lielums un niecība.
Avoti: 6-1. sējums