Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
parašutists
parašutists -a, v.
parašutiste -es, dsk. ģen. -stu, s.
Cilvēks, kas lec ar izpletni. Sportists, kas specializējies lēkšanā ar izpletni. Izpletņlēcējs.
PiemēriNaktī iznāca sadursme ar vācu parašutistiem.
  • Naktī iznāca sadursme ar vācu parašutistiem.
  • Viņš ziņkāri pētīja karavīru, tā apģērbu.. Tad pievērsās nozīmei. «Ordenis?» - «Parašutista nozīme,» karavīrs smaidīdams paskaidroja.
  • «Vai jūs sestajā klasē parašutistus gatavojat?» starpbrīdī skolotāja Rone augstprātīgi apvaicājās Zemītim. - «Dienās kāds no manējiem droši vien būs arī izpletņu lēcējs,» Zemītis mierīgi atbildēja.
Avoti: 6-1. sējums