parast
parast -rodu, -rodi, -rod, pag. -radu; trans.; parasti divd. formā: paradis
Kļūt tādam, kam (kas, piemēram, darbība, rīcība, izturēšanās) izveidojas par regulāru, pierastu, kļūst par paradumu, ieradumu.
PiemēriParast agri celties.
- Parast agri celties.
- ..Osis neskaitās aplam un tūliņ nesaņēma ļaunā, viņš bij paradis reizēm arī apsvērt un runāt lēnā garā.
- ..krusttēvs bija paradis visus likteņa negaidītos un nepareizos pavērsienus sagaidīt ar cieņu un pilnīgu mieru.
- «Maizei garoza ir visur. Bet es neesmu paradusi saņemt gan pelnītus, gan nepelnītus pārmetumus. Manā mājā tas nebija parasts.»
Avoti: 6-1. sējums