larkšķis
larkšķis -ķa, v.
larkšķe -es, dsk. ģen. -ķu, s.
larkšis -ša, v.; retāk
larkše -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.v. Griezīgs, skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties rotējošām iekārtām, metāla priekšmetiem sitoties citam pret citu.
Piemēri..no pils nācis tāds troksnis un larkšķis, ka zeme drebējusi..
2.vienk. Cilvēks, kas daudz, nepārtraukti runā.
Avoti: 4. sējums