Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
lāsains1
lāsains -ais; s. -a, -ā
lāsaini apst.
1.Tāds, ko klāj lāses (1), tāds, uz kura ir lāses (1).
PiemēriVolodja izkāpa no mašīnas [pēc lietus] un ar ziemišķādas lupatu noslaucīja lāsainos logus.
2.Plankumains, raibs. Lāsumains [1].
PiemēriLāsains suns.
3.Traipains.
Piemēri..spogulis bija lāsains, nosūbējis un apputējis..
Avoti: 4. sējums