Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
traipains
traipains -ais; s. -a, -ā
traipaini apst.
Tāds, kam ir traipi.
PiemēriTraipains galdauts.
  • Traipains galdauts.
  • Traipains darba tērps.
  • Traipaina grīdsega.
  • Lēni noņemu savu traipaino tūka platmali..
  • Baltā podiņu plīts tikai retās vietās bija saglabājusi atmiņas par savu baltumu, tagad tā bija.. traipaina.
  • Klāvs iedarbināja smidzinātāju. Smalka strūkla vienmērīgi noklāja traipainos griestus.
Avoti: 7-2. sējums