Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
trahīts
trahīts -a, v.; ģeol.
Stiklains, slēpti kristālisks vai magmatisks iezis ar porfīra veida struktūru iepelēkā, iedzeltenā vai rožainā krāsā.
Avoti: 7-2. sējums