Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
traips
traips -a, v.
1.Nevēlams (parasti kādas vielas radīts) plankums, arī netīra vieta (uz kā virsmas).
PiemēriKrāsas traips.
Stabili vārdu savienojumiIzņemt traipu. Kauna traips.
1.1.pārn. Nevēlams, negatīvi vērtējams fakts, parādība, norise, īpašība.
PiemēriViņa raksturā laikam ir tikai pozitīvas īpašības, nav neviena melna traipa..
Avoti: 7-2. sējums