larkšķis
larkšķis -ķa, v.
larkšķe -es, dsk. ģen. -ķu, s.
larkšis -ša, v.; retāk
larkše -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.v. Griezīgs, skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties rotējošām iekārtām, metāla priekšmetiem sitoties citam pret citu.
Piemēri..no pils nācis tāds troksnis un larkšķis, ka zeme drebējusi..
- ..no pils nācis tāds troksnis un larkšķis, ka zeme drebējusi..
2.vienk. Cilvēks, kas daudz, nepārtraukti runā.
Avoti: 4. sējums