larkšķēt
larkšķēt larkšķu, larkšķi, larkšķ, pag. larkšķēju
larkšēt larkšu, larkši, larkš, pag. larkšēju; intrans.; retāk
1.parasti 3. pers. Radīt griezīgu, skaļu troksni (piemēram, par rotējošām iekārtām, metāla priekšmetiem, kas sitas cits pret citu). Atskanēt šādam troksnim.
PiemēriRati larkšķ.
2.vienk. Daudz, nepārtraukti runāt.
PiemēriLarkš vienā larkšēšanā kā veca ratu rumba.
Avoti: 4. sējums