Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
izkaulēties
izkaulēties -ējos, -ējies, -ējas, pag. -ējos; refl.
1.Ilgāku laiku, daudz kaulēties (parasti, ko pērkot, pārdodot).
Piemēri..pārdevējs par to [velosipēdu] prasīja 220 rubļus. Viņš izkaulējās veselu stundu, pārdevējs nolaida ratu par 210 rubļiem, bet Kaupurs deva tikai 190 rubļus.
  • ..pārdevējs par to [velosipēdu] prasīja 220 rubļus. Viņš izkaulējās veselu stundu, pārdevējs nolaida ratu par 210 rubļiem, bet Kaupurs deva tikai 190 rubļus.
  • Gan saimnieks izkaulējies, bet lētāk ne par ko nedevis.
2.sar. Ilgāku laiku, daudz lūgties.
PiemēriIzkaulēties, lai māte atļauj iet uz kino.
  • Izkaulēties, lai māte atļauj iet uz kino.
2.1.trans.
PiemēriIzkaulēties naudu.
  • Izkaulēties naudu.
Avoti: 3. sējums