nostumties
nostumties -stumjos, -stumies, -stumjas, pag. -stūmos; refl.
1.Stumjoties novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.). Stumjoties atvirzīties nost, attālināties (no kā).
PiemēriNostumties no sēkļa.
- Nostumties no sēkļa.
- Nostumties ar laivu no malas.
2.trans. Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz stumt (parasti līdz nogurumam).
PiemēriNostumties visu dienu ķerru.
- Nostumties visu dienu ķerru.
Avoti: 5. sējums