nostumties
nostumties -stumjos, -stumies, -stumjas, pag. -stūmos; refl.
1.Stumjoties novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.). Stumjoties atvirzīties nost, attālināties (no kā).
PiemēriNostumties no sēkļa.
2.trans. Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz stumt (parasti līdz nogurumam).
PiemēriNostumties visu dienu ķerru.
Avoti: 5. sējums