izvērpt
izvērpt -vērpju, -vērp, -vērpj, pag. -vērpu; trans.
1.Vērpjot izveidot (dziju, diegus).
PiemēriIzvērpt rupju vilnas dziju.
- Izvērpt rupju vilnas dziju.
- ..[mākslas audēja] augsti novērtēja mūsu tālās sences veiklību - ar rokas ratiņu izvērpt tik smalku un grodu diegu..
- pārn. Tur atskanēs tas pats stāsts, tikai daudz skaļākās balsīs un Sīkāk izvērpts.
2.Vērpjot izlietot (daudz vai visu).
PiemēriIzvērpt visus linus, visas pakulas, visu vilnu.
- Izvērpt visus linus, visas pakulas, visu vilnu.
Avoti: 3. sējums