svītrains
svītrains -ais; s. -a, -ā
svītraini apst.
1.Tāds, kam šī vairākas, daudzas svītras.
PiemēriSvītrains katūns.
- Svītrains katūns.
- Svītraina kleita.
- Svītrains krekls.
- Viņa.. sameklēja skapī izrakstītu spilvenu un svītrainu, pašaustu segu.
- Mazais tūdaļ ieaulekšoja istabā. Nozibsnīja svītrainā pidžama, nozibēja baltais matu cekuls.
- Cirkā rēkdams caur degošiem apļiem Skrien tīģeris svītrains..
1.1.ar not. galotni. Tāds, kam ir raksturīgas svītras, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, sugā (par dzīvniekiem, augiem).
PiemēriVasarā svītrainā pele uzturas dažādu kultūraugu laukos, bet ziemo mežmalās, krūmos.., žagaru u. c. kaudzēs.
- Vasarā svītrainā pele uzturas dažādu kultūraugu laukos, bet ziemo mežmalās, krūmos.., žagaru u. c. kaudzēs.
- Svītrainais ķauķis ir lielāks un druknāks par saviem ciltsbrāļiem.
Avoti: 7-2. sējums