pieriest2
pieriest parasti 3. pers., -ries, pag. -rieta, arī -riesa; trans.
1.Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst pilns (ar šķidrumu).
PiemēriSpējš lietus brāziens.. pieriesa koku lapotnes ar ūdeni..
1.1.parasti divd. formā: pierietis. Uzkrāt sevī šķidrumu lielākā daudzumā (par augiem). Uzkrāt, koncentrēt sevī (šķidrumu) lielākā daudzumā un palielināties apjomā (par augļiem, ogām).
PiemēriEgles mājas galā stāv smagas, tumšas, ūdeņu pierietušas.
2.parasti divd. formā: pieriests, pierietis. Kļūt pilnam (piemēram, ar ziediem, atvasēm, augļiem) — parasti par augiem.
PiemēriVecais Briģis jau zvanīja baznīcas tornī, kalnā, aiz ziedu pienestām liepām.
Avoti: 6-2. sējums