nošūpoties
nošūpoties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos; refl.
1.Īsu brīdi šūpoties un pabeigt šūpoties.
PiemēriGarais koka gabals nošūpojās no Antona svara smaguma.
- Garais koka gabals nošūpojās no Antona svara smaguma.
- Reizēm priežu vainagos atraisās sniega pīte, zars nešūpojas un lejup birst saulē virpuļojošu kristālu mākonis.
2.Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz šūpoties.
PiemēriNošūpoties šūpolēs labu laiku.
- Nošūpoties šūpolēs labu laiku.
- Visu dienu «Sātana ēna» [laiva] nošūpojās viļņos, ieturot noteiktu attālumu no Roņu salas.
Avoti: 5. sējums