nošvīkstināt
nošvīkstināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Īsu brīdi švīkstināt un pabeigt švīkstināt.
Piemēri«Na-ā, hoplā!» viņš jautri uzsauca zirgiem, nošvīkstinādams pātagu.
1.1.intrans.
Piemēri..tautasdziesma ir kā brīnumputns; ja ļaudis to sāks aizmirst, tā nošvīkstinās ar spārniem un prom būs.
Avoti: 5. sējums