notaisīt
notaisīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.novec. Izdarīt, paveikt. Arī izveidot.
Piemēri«..viss tika.. notaisīts tik smalki un gludi, ka man tik izmestajā āķī vajadzēja iekosties?»
1.1.Piedēvēt (kādam, parasti nevēlamas īpašības).
Piemēri..tēvs visu ļaužu priekšā notaisīja viņu par sliņķi un ilgguļu.
2.sar. Notraipīt.
PiemēriSkroderis bij notaisījis savas šaurās, baltās bikses gar katliņu ar kvēpiem..
Avoti: 5. sējums