izgaudoties
izgaudoties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos; refl.
1.parasti 3. pers. Ilgāku laiku, daudz gaudot (parasti par suni, vilku).
PiemēriSuns izgaudojās visu nakti.
- Suns izgaudojās visu nakti.
2.parasti 3. pers. Ilgāku laiku radīt stieptas spalgas, svelpjošas skaņas (par vēju, vētru u. tml.).
PiemēriVētra izgaudojās visu nakti.
- Vētra izgaudojās visu nakti.
- «Vai dzirdi, Aruniņ, kā vējš kauc un dauzās ap mūsu veco būdu,.. še kalnā viņš var izgaudoties un izplēsties īsti pēc sava prāta.»
3.sar.; niev. Izvaimanāties. Arī skaļi izraudāties.
PiemēriNu tu varēsi atkal izgaudoties.
- Nu tu varēsi atkal izgaudoties.
Avoti: 3. sējums