cirkulēt
cirkulēt parasti 3. pers., -ē, pag. -ēja; intrans.
1.Riņķot, plūst (pa kādu sistēmu) – parasti par šķidrumiem, gāzēm.
Piemēri..ūdens.. cirkulē augā atkarībā no auga darbības ritma.
- ..ūdens.. cirkulē augā atkarībā no auga darbības ritma.
- Kad cilvēks atrodas miera stāvoklī, asinis cirkulē lēnāk..
1.1.pārn. Tikt nodotam (pēc kārtas) daudziem, pāriet no cita pie cita (par rakstītu tekstu).
PiemēriVeidenbauma dzejoļi cirkulēja rokrakstos..
- Veidenbauma dzejoļi cirkulēja rokrakstos..
- ..[dzejoļi] cirkulēja starp vienkāršajiem pilsētas iedzīvotājiem gandrīz kā proklamācija..
1.2.pārn. Kļūt zināmam daudziem Izplatīties (par runām, baumām u. tml.).
PiemēriPilsētā arvien neatlaidīgāk cirkulēja baumas par stāvokļa pasliktināšanos frontēs.
- Pilsētā arvien neatlaidīgāk cirkulēja baumas par stāvokļa pasliktināšanos frontēs.
Avoti: 2. sējums