nemirstība
nemirstība -as, s.; parasti vsk.
1.Stāvoklis, kad daudzas paaudzes (ko) saglabā atmiņā, piemin, arī izmanto.
PiemēriPadomju tauta, visa progresīvā cilvēce atzīmē Vladimira Iļjiča Ļeņina dzimšanas dienu kā gaišus svētkus, kas vēstī par pasaules proletariāta dižā vadoņa un skolotāja nemirstību..
- Padomju tauta, visa progresīvā cilvēce atzīmē Vladimira Iļjiča Ļeņina dzimšanas dienu kā gaišus svētkus, kas vēstī par pasaules proletariāta dižā vadoņa un skolotāja nemirstību..
- Egle strādāja, kamēr spēja. Cilvēka nemirstība ir viņa darbs.
- Mēdz teikt, ka laiks ir bargākais un reizē taisnīgākais mākslas soģis. Vienā svaru kausā tam aizmirstība, otrā - nemirstība.
- Rakstnieks dzīvo savos darbos. Un, ja viņa darbi.. pāriet uz dzīvi tautas apziņā, tautas centienos, domās un jūtās, tad tie iegūst nemirstību un top neiznīcināmi.
1.1.Stāvoklis, kad (kas) pastāv ļoti ilgi.
PiemēriDabas nemirstība.
- Dabas nemirstība.
- Katrai [papuasu] dzimtai.. ir sava noteikta melodija. Tā, pārmantota no paaudzes uz paaudzi, simbolizē šīs dzimtas nemirstību..
2.mit., rel. Mūžīga eksistence.
PiemēriSpinoza kritizēja un noliedza ideālistisko un reliģisko apgalvojumu par dvēseles nemirstību.
- Spinoza kritizēja un noliedza ideālistisko un reliģisko apgalvojumu par dvēseles nemirstību.
Avoti: 5. sējums