Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
iekampt
iekampt pju, -kamp, -kampj, pag. -kampu.
1.trans. Strauji ieņemt (mutē).
PiemēriSuns iekampj maizes gabalu mutē..
1.1.sar. Strauji, arī steigā nedaudz iedzert, ieēst (ko).
PiemēriDārziņmāte:.. kamēr es pie putniņiem, [dēls] iekampis krūzīti piena un nav atkal.
1.2.intrans.; sar. Iedzert alkoholisku dzērienu.
PiemēriPutenis, sals. Labi, ka «Arktikā» bijām pamatīgi iekampuši. Citādi būtu nosaluši...
1.3.Strauji ieelpot (gaisu), parasti, cīnoties ar elpas trūkumu.
PiemēriUģis ar visām drēbēm ielēca Ziedupē un palīda zem ūdens. Kad pietrūka elpas, pabāza galvu, iekampa gaisu un ienira atkal.
2.intrans.; sar. Strauji iekost (kādam).
PiemēriSuņi iekampa viņai lielos.
Avoti: 3. sējums