iekampt
iekampt pju, -kamp, -kampj, pag. -kampu.
1.trans. Strauji ieņemt (mutē).
PiemēriSuns iekampj maizes gabalu mutē..
- Suns iekampj maizes gabalu mutē..
- Pirmais ar lielu troksni skrej un metas ūdenī Adāms. Viņš kraukā, spraušļo un pūš ārā no mutes iekampto ūdeni.
1.1.sar. Strauji, arī steigā nedaudz iedzert, ieēst (ko).
PiemēriDārziņmāte:.. kamēr es pie putniņiem, [dēls] iekampis krūzīti piena un nav atkal.
- Dārziņmāte:.. kamēr es pie putniņiem, [dēls] iekampis krūzīti piena un nav atkal.
- «Ko mēs, jūrnieki, te Vecgada vakarā strīdamies. Prātīgāk būtu bijis tagad iekampt ko stingrāku un iet pa mājām.»
- Pēdīgi atcerējās, ka skapī vēl ir puspudele degvīna.., salūkoja to un iekampa pamatīgu malku.
1.2.intrans.; sar. Iedzert alkoholisku dzērienu.
PiemēriPutenis, sals. Labi, ka «Arktikā» bijām pamatīgi iekampuši. Citādi būtu nosaluši...
- Putenis, sals. Labi, ka «Arktikā» bijām pamatīgi iekampuši. Citādi būtu nosaluši...
1.3.Strauji ieelpot (gaisu), parasti, cīnoties ar elpas trūkumu.
PiemēriUģis ar visām drēbēm ielēca Ziedupē un palīda zem ūdens. Kad pietrūka elpas, pabāza galvu, iekampa gaisu un ienira atkal.
- Uģis ar visām drēbēm ielēca Ziedupē un palīda zem ūdens. Kad pietrūka elpas, pabāza galvu, iekampa gaisu un ienira atkal.
- Sieviete nolieca galvu un vairākas reizes gārdzoši iekampa krūtīs gaisu..
2.intrans.; sar. Strauji iekost (kādam).
PiemēriSuņi iekampa viņai lielos.
- Suņi iekampa viņai lielos.
Avoti: 3. sējums