piegrābties
piegrābties -grābjos, -grābies, -grābjas, pag. -grābos; refl.
1.Grābjot, tverot, vācot u. tml., iegūt sev (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
PiemēriAndris: Tikai paši [Kūleņi, lasot dzērvenes] piegrābās pūriem. Tās citas sapuva, bet cilvēkiem lasīt neļāva.
1.1.trans.
PiemēriPiegrābties kartupeļus.
2.parasti 3. pers. Tikt piegrābtam (1), parasti neviļus, negribēti.
PiemēriSpainis piegrābies ar kaudzi.
3.sar.; trans. Dabūt, iegūt sev (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
PiemēriEkur nu mantas tavs virs būtu piegrābies.
Avoti: 6-2. sējums