Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
sazarot
sazarot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
1.parasti 3. pers. Izveidot vairākus, daudzus zarus (pai augiem, to daļām). Sazaroties (1).
PiemēriBirztalas vidū atrodas nora, kuras vidū sazarojis milzum vecs un milzum resns ozols.
2.Kļūt, arī būt tādam, kuram garenvirzienā ir vairākas, daudzas daļas, kas kādā leņķī ir novirzītas no sistēmas, kopuma u. tml. galvenā posma, centrālās ass. Kļūt tādam, kam ir vairāki, daudzi virzieni, posmi (par darbību, norisi). Sazaroties (2).
PiemēriUpes delta sazaro.
2.1.trans.; parasti divd. formā: sazarots Izveidot (kam) vairākas, daudzas šādas daļas; izveidot (darbībai, norisei) vairākus, daudzus virzienus, posmus.
PiemēriSazarot gāzes vadu.
3.Kļūt, parasti ievērojami, daudzveidīgam (parasti par parādību sabiedrībā). Sazaroties (3).
PiemēriPlaši sazarojis A. Kalniņa lirisko dziesmu žanrs, kas atklāj lielā daudzējādībā cilvēka jūtas un pārdzīvojumus.
3.1.trans. Padarīt (ko, parasti parādību sabiedrībā), parasti ievērojami, daudzveidīgu.
PiemēriKultūras dzīvi sazarojot, mēs laukos atgūstām jaunatni..
Avoti: 7-1. sējums