Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
saziedēt
saziedēt parasti 3. pers., -zied, pag. -ziedēja; intrans.
1.Izveidot ziedus (parasti par vairākiem, daudziem augiem). Izveidoties (par vairākiem, daudziem ziediem).
PiemēriVēl agrs pavasaris. Pat ievas nav paspējušas īsti saziedēt.
1.1.Kļūt tādam, kur augiem izveidojas vairāki, daudzi ziedi (par lauku, dārzu u. tml.).
PiemēriPļavas saziedēja, bet zāle bij īsiņa..
2.Tiekot uzglabātam, kļūt blīvākam, cietākam, mainīt krāsu (par pārtikas produktiem, parasti par rudzu maizi).
PiemēriSestdien cepta karaša, gabals saziedējušas rupjmaizes un ar krējumu un rūgušpienu sataisīti salāti.
Avoti: 7-1. sējums