sazaroties
sazaroties parasti 3. pers., -ojas, pag. -ojās; refl.
1.Izveidot vairākus, daudzus zarus (par augiem, to daļām). Sazarot (1).
PiemēriJauni, sveši koki bija auguši, sakņojušies un sakuplojuši, kāds liels, vecs, sazarojies pīlādzis bija starp tiem..
2.Kļūt, arī būt tādam, kuram garenvirzienā ir vairākas, daudzas daļas, kas kādā leņķī ir novirzītas no sistēmas, kopuma u.tml. galvenā posma, galvenās ass. Kļūt tādam, kam ir vairāki, daudzi virzieni, posmi (par darbību, norisi). Sazarot (2).
PiemēriNelielā meža klajumā ceļš sazarojās.
3.Kļūt, parasti ievērojami, daudzveidīgam (parasti par parādību sabiedrībā). Sazarot (3).
PiemēriMatemātika sazarojusies jaunās nozarēs un kopā ar citām zinātnēm.. aizvien vairāk ļauj cilvēcei tuvoties vēl neizzinātajām dabas norisēm.
Avoti: 7-1. sējums