kapeika
kapeika -as, s.
1.Naudas vienība Padomju Savienībā un pirmsrevolūcijas Krievijā — rubļa simtā daļa.
Piemēri«Tie pieci [vēži].. ir tādi mazāki, tos atdodu par piecpadsmit kapeikām gabalā.»
Stabili vārdu savienojumi(Nav) ne kapeikas.
1.1.Monēta, naudas zīme vienas šādas naudas vienības vai vairāku šādu naudas vienību vērtībā.
Piemēri«Divus [saldējumus] ar odziņām,» - tēvocis nobēra kapeikas uz šķīvīša un iebāza maku kabatā.
1.2.Nedaudz naudas, neliela naudas summa.
Piemēri«Atjēdzies, papa. Tu man kapeikas sūtīji, es, augstskolā studēdams, ar badu kāvos...»
2.tikai vsk.; sar. Nauda.
PiemēriReinis: Kad spēlējam mēs, publika nenāk - kultūras namam kapeika nesanāk. Kad ņem muzikantus no Rīgas - pilna zāle.
Stabili vārdu savienojumiKāda kapeika. Nelaist kapeiku no rokām.
Avoti: 4. sējums