nauda
nauda -as, s.; parasti vsk.
1.Īpaša prece, ko izmanto par visu citu preču vērtības vispārējo ekvivalentu. Šādas preces priekšmetiskās izpausmes forma (piemēram, banknote, monēta).
PiemēriNaudas ekonomiskās funkcijas.
- Naudas ekonomiskās funkcijas.
- Naudas apgrozība.
- Izlaist naudu.
- Metāla nauda.
- Papīra nauda.
- Naudas kalve.
- Preču vērtība naudas izteiksmē.
- Naudas sods.
- Naudas rente.
- Rublis naudas.
- Krāt naudu.
- Raust naudu.
- Izdot naudu.
- Tērēt naudu.
- Viltot naudu.
- Naudas maks.
- Spēlēt kārtis uz naudu.
- ..pircējs apņemas pieņemt mantu un samaksāt par to noteiktu naudas summu.
- Ātrāk par nākamo pavasari, kad atkal izbrauks plostus, naudu neredzēt..
- ..Viktors izvilka [samirkušas] naudas žūksnīti.. Viss kārtībā - papīrs turējās ciets kā pergaments, un pēc izžāvēšanas naudai nebūs vainas.
- ..Juris mēteļa dziļajā kabatā aiz oderes sataustīja apaļu naudas ripiņu - 20 santīmu gabalu.
- Naudas līdzekļus pilsoņi var glabāt valsts darba krājkasēs..
- Kasierei bija liela skaitīšana, kamēr visu sīko naudu saskaitīja.
- ..norēķināšanās skaidrā naudā pieļauta PSR Savienības likumu noteiktajos gadījumos un apmērā.
- No mājas tīrā naudā būs jāizdabū tikai divas algas un rente.
- ..ķešā šķind melnā nauda vai vēl biežāk - nešķind nekas.
- Vēl bija mežzinim jāmaksā par mājas būves kokiem. Arī te nauda aizgāja.
- ..Valda neprot taupīgi valkāt zeķes, par tām vienmēr iziet tik daudz naudas.
- ..pūra nauda izkusīs kā svece, jo Valentīna gribēs lepni dzīvot.
- «..kapeiku es dabūju labu, bet kūst tā nauda tikpat kā sniegs...».
- Un dārznieks mācēja pierunāt grāfu arvien uz jauniem eksperimentiem, lai gan pēdējais tik viegli ar naudu nesvaidījās.
- Bija arī tādi lauzi [ļaudis], kas apmeklēja pilsētiņu, lai dzertuvēs nosistu naudu un laiku.
- . metuši naudu [bēru] vainagam.
- Tūlīt šie atvēruši naudas lādei vāku un sāks naudu skaitīt.
- ..Ceplis bij vadījies no aprēķina, ka viņa uzņēmumā vispirms jāieinteresē valdības frakcijas, jo to rokās atrodas valsts naudas lādes..
- ..kādreiz viņš [sedlinieks] bij pelnījis milzu naudu..
- Dārgi tērpi, jauns mētelis, skaistas rotas lietas, ārzemju smaržas - viss maksāja traku naudu.
- Savu veco bēri Lagzda pārdeva par nieka naudu.
- Visu mūžu ir krāts un būts, un nu viss jāpārdod par smiekla naudu, jo tagad pavasarī taču nevienam nav ko maksāt...
Stabili vārdu savienojumi(Ap)grozīt naudu pirkstos (arī rokās).
- (Ap)grozīt naudu pirkstos (arī rokās) idioma — Negribot, vilcinoties, ar šaubām izdot, atdot vai izlietot naudu.
- (Iz)mainīt naudu — 1. (Ap)mainīt naudas zīmi, monētu pret sīkākām, bet kopsummā līdzvērtīgām naudas zīmēm, monētām.2. (Ap)mainīt naudas zīmes, monētas pret citas valūtas naudas zīmēm, monētām.
- (Iz)mest (arī (iz)sviest) naudu (vējā), arī (no)mest (arī (no)sviest) naudu zemē idioma — sar. Veltīgi izdot, (iz)šķiest naudu.
- (Sa)turēt naudu pirkstos idioma — Stingri ierobežot naudas izdevumus. Skopi tērēt naudu.
- Balta (arī dzīva) nauda, arī naudas kā spaļu idioma — sar. Ļoti daudz naudas.
- Barga nauda (arī summa) idioma — sar. Ļoti daudz naudas, ļoti liela naudas summa.
- Bāzt naudu kabatā idioma — sar. Ņemt (parasti nepelnītus) ienākumus.
- Cirks bez naudas (biežāk bez maksas) idioma — sar. Smieklīgs gadījums, notikums.
- Dārga nauda idioma — Daudz naudas. Arī augsta cena.
- Dzīt naudu (arī mantu) idioma — sar. Raust bagātību.
- Glīta (arī laba, smuka) nauda (arī naudiņa) sar. — Samērā liela naudas summa.
- Gulēt virsū naudai idioma — sar. Nelaist apgrozībā naudu. Būt ļoti skopam un neizdot naudu.
- Liela nauda sar. — Liela naudas summa.
- Lielība naudu nemaksā idioma — Saka, vēršoties pret cilvēku, kas lielās.
- Likt naudu krājkasē sar. — Noguldīt naudu krājkasē.
- Līdzīga nauda — Naudas summa, kas precīzi atbilst maksājuma vērtībai.
- Maza nauda sar. — Maza naudas summa.
- Melnā nauda sar. — Tumšas krāsas monēta ar nelielu vērtību.
- Mest naudu — Dot naudu kopējam pasākumam.
- Mētājas (apkārt) kā veca nauda idioma — sar. Saka, ja kāds klaiņo.
- Milzu (arī milzīga, traka) nauda sar. — Ļoti liela naudas summa.
- Nauda (aiz)iet (arī iziet) — sar. Saka, ja nauda tiek izdota, iztērēta.
- Nauda (iz)kūst — Saka, ja nauda nemanot, pakāpeniski tiek izdota.
- Nauda birst (arī krīt) (no gaisa, arī kā no gaisa, no debesīm) idioma — Saka par naudu, ko iegūst ļoti viegli, bez darba, bez pūliņiem.
- Nauda griežas (arī nāk (griezdamās)) idioma — Saka, ja nauda tiek iegūta bez pūlēm, lielā vairumā.
- Nauda guļ (zemē) idioma — Saka par neizmantotu iespēju iegūt naudu.
- Nauda ieplūst (kādam) kabatā — Nauda nonāk (kāda) īpašumā.
- Nauda nesmird idioma — sar. Saka, krājot, izmantojot negodīgi iegūtu naudu.
- Nauda neturas (kabatā) idioma — sar. Saka, ja kāds ātri, arī neapdomīgi mēdz iztērēt naudu.
- Nauda turas (kabatā) idioma — sar. Saka, ja kādam parasti mēdz būt nauda.
- Naudas (arī zelta) bedre idioma — sar. Izdevīgs ienākumu avots.
- Naudas gabals — Atsevišķa naudas zīme (parasti monēta).
- Naudas lāde novec. — 1. Metāla vai ar metālu apkalta neliela kaste naudas un vērtslietu glabāšanai.2. Kase.
- Naudas līdzekļi — Nauda, kas ir kāda rīcībā, ko izmanto kādiem mērķiem.
- Naudas maiss idioma — sar. Ļoti bagāts cilvēks, bagātnieks.
- Naudas maks (kādam) rokās idioma — Saka, ja kāds pārzina naudas līdzekļus (ģimenē, saimniecībā).
- Naudas metāliskā teorija — Buržuāziskās ekonomikas teorija, pēc kuras naudas vērtību nosaka dārgmetālu īpašības un vērtība.
- Naudas saimniecība — Ekonomisko attiecību veids, kurā dominē naudas - preču attiecības.
- Naudas sistēma — Naudas apgrozības sistēma (parasti kādā valstī).
- Naudas zīme — Zīme (piemēram, noteiktas formas iespieddarbs, monēta), kurā izteikta naudas vērtība. Naudaszīme.
- Nav ne ar kādu naudu (arī nav (ne) ar zeltu) atsverams idioma — Saka par ko ļoti vērtīgu, vajadzīgu, noderīgu.
- Ne par kādu naudu idioma — Nekādā gadījumā. Neraugoties ne uz ko.
- Nieka (arī smiekla) nauda sar. — Niecīga naudas summa.
- Notriekt (arī nosist) naudu sar. — Nelietderīgi notērēt naudu.
- Papīra naudas kurss — Papīra naudas izteiksme zelta valūtā.
- Par lētu naudu — Par zemu cenu, par nelielu maksu.
- Par visu naudu idioma — sar. Cik vien iespējams (ko darīt).
- Sīka nauda — Sīknauda.
- Skaidra (retāk tīra) nauda — Naudas zīme, naudas zīmju kopums (parasti maksājumos, dārgumu krājumos).
- Svaidīt naudu, arī svaidīties ar naudu — Šķērdēt naudu.
1.1.savienojumā ar apzīmētāju Noteikts šādas preces daudzums, ar ko kārto kādas saistības, ko dod vai saņem (par ko).
PiemēriBiedru nauda
- Biedru nauda
- Īres nauda.
- Atvaļinājuma nauda.
- Apdrošināšanas nauda.
- Soda nauda.
- Piena nauda.
- ..dēli pelnot ap divdesmit rubļu nedēļā un pārsūtījuši arī ceļa naudu vecākai māsai un pūra naudu jaunākai..
- «Tā ir dārga bise - laba zirga naudu maksājot,» Augusts.. paslavēja ieroci.
- Tramvaja naudu taupīdama, Agnese gāja uz Sarkandaugavu kājām.
- Viņš nopelna labi, viņam maksā krietnas komandējumu naudas, ģimenei lieki skopoties nevajag.
- Jā, šķita, ka mašīnrakstītājas alga Džesijai ir tikai kabatas naudai, jo apģērba ziņā viņa pārspēja visas [arteļa].. sievietes.
- Beidzot arī Rūdi aizsauca uz klēti. Vilmeris tam iedeva rubli rokas naudas: nākamajā vasarā viņš būšot Rūda saimnieks.
- ..tuvākajā laikā mamma no slimnīcas nepārnāk. Viņas slimības naudu pagaidām saņemt nebija iespējams.
- ..universitātes šveicars viņu nelaida iekšā. Palūdza uzrādīt matrikulu, kuras viņai nebija, jo tēvs lekciju naudu nebija atsūtījis.
- «Vai drošības nauda ir?» [grāmatu] izdevējs jautāja [kolportierim]. «Iemaksājiet simt latu un sāciet strādāt.»
- Krietni pēc pusnakts, izdejojušies un nomičojuši jauno sievu, viesi taisījās mest zieda naudu.
- Nopērc tabakas paciņu, samaksā galvas naudu, kaut kas pie apģērba arī jāpieliek..
- «..man papriekš jāatpelna zaldātu nauda, tad tik varēsim taisīt kāzas.»
Stabili vārdu savienojumiAtkāpšanās nauda. Dienas nauda. Drošības nauda.
- Atkāpšanās nauda neakt. — Maksa par atteikšanos (no kā).
- Dienas nauda — Nauda, kas paredzēta katras atsevišķas dienas izdevumiem (parasti komandējumā).
- Drošības nauda neakt. — Nauda, ko iemaksā galvojumam par kādu cilvēku vai materiālu vērtību nodrošināšanai.
- Galvas nauda vēst. — Galvasnauda.
- Izpirkšanas (arī izpirkuma) nauda neakt. — Atlīdzība, samaksa par kāda atbrīvošanu.
- Kabatas nauda — Neliela naudas summa sīkiem izdevumiem.
- Komandējuma nauda — Papildu atlīdzība, kas tiek piešķirta komandētai personai.
- Lekciju nauda neakt. — Mācību nauda (parasti augstskolā).
- Mācību (arī skolas) nauda neakt. — Maksa par mācībām.
- Rokas nauda — Rokasnauda.
- Sāpju nauda — Atlīdzība par nodarījumu vai aizskārumu.
- Slimības nauda sar. — Slimības pabalsts.
- Zaldātu nauda vēst. — Nauda, ko maksāja, lai atpirktos no karadienesta.
- Zieda (arī ziedu) nauda etn. — Nauda, ko kāzu, kristību vai bēru viesi ziedo (jaunajam pārim, jaundzimušajam vai mirušā tuviniekiem).
Avoti: 5. sējums