atvieglots
atvieglots -ais; s. -a, -ā
atviegloti apst.
1.Divd. → atvieglot.
2.Tāds, kas izjūt atvieglojumu (1).
PiemēriSirds vēl sit uztraukta, bet tā kā vieglāk kļuvis. Varbūt vilks būs jau aizgājis, un Jaņuks tīri atvieglots paskatās visapkārt.
2.1.Tāds, kurā izpaužas atvieglojums.
PiemēriMarta vienmēr zināja, ko saka. Un Kaspars atviegloti nopūtās.
Stabili vārdu savienojumiAtviegloti uzelpot.
3.Tāds, kas ir saistīts ar atvieglojumu (2).
PiemēriAtviegloti noteikumi.
4.Tāds, kas ir padarīts vienkāršāks, vieglāks (kam samazināts svars, detaļu daudzums u. tml.).
Piemēri..vasarā apdzīvojamo ēku celtniecībā būtu vēlams ieviest lielāku daudzveidību. Par ieteicamiem varētu minēt atvieglotu konstrukciju korpusus.
Avoti: 1. sējums