Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
lakacis
lakacis -ča, v.
Skarblapju dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar rituļos sakārtotiem ziediem, kuri maina krāsu, sākumā būdami rožaini, vēlāk zili vai zili violeti.
PiemēriBeidzies vizbuļu prieks. Tagad ēnainākās vietās svinīgi plaukst lakači.
Avoti: 4. sējums