laizīt
laizīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Slīdoši (parasti vairākkārt) virzīt mēli (arī laizītājsūcējtipa mutes orgāna daļu) pāri (kam), skarot (to).
PiemēriGovis nesteigdamās plūc mīksto zāli. Citām vairs nemaz negribas ēst; tās sastājušās piesaule un laiza viena otrai kaklu.
Stabili vārdu savienojumiĒd, pirkstus (arī pirkstu galus) laizīdams.
1.1.Ēst, ņemot barību šādā veidā.
PiemēriLaizīt krējumu.
1.2.pārn. Vijīgi lokoties, virzoties, skart (par liesmām, uguni).
Piemēri..liesmas negribīgi un kūtri sāk laizīt lietū izmirkušos kokus, dēļu galus un mietus..
Avoti: 4. sējums