laizīties
laizīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.Laizīt sava ķermeņa dalās (piemēram, lūpas).
PiemēriSuns panācās tuvāk, pašķieba galvu un rija siekalas.. «Laizies vien!» Ēvalds pašķielēja uz Džeriju..
Stabili vārdu savienojumiĒst laizīdamies.
1.1.Laizīt citam citu.
PiemēriGovis, stāvēdamas barā, laizās.
1.2.pārn. Vijīgi lokoties, virzoties, skarties (par liesmām, uguni).
PiemēriLiesma švirkstēdama laizās ap taukaino pannu..
Avoti: 4. sējums