izkaut
izkaut -kauju, -kauj, -kauj, pag. -kāvu; trans.
1.Nokaut, iznīcināt (daudzus vai visus dzīvniekus).
PiemēriŠajā pusē bija pierasts, ka rudenī, jērus izkaujot, gaļu iesālīja, tad žāvēja dūmos un pakāra bēniņos.
- Šajā pusē bija pierasts, ka rudenī, jērus izkaujot, gaļu iesālīja, tad žāvēja dūmos un pakāra bēniņos.
- ..kāpostiem sāka uzkrist spradži, kaudams nespēja izkaut..
- ..visas mājas blusas salasoties zeķēs, un tad tās izkaut vairs neesot nekāda māka.
1.1.sar. Nogalināt (daudzus vai visus cilvēkus).
PiemēriIenaidnieks izkāvis visus iedzīvotājus.
- Ienaidnieks izkāvis visus iedzīvotājus.
- Celsim karu, bāleliņi, Izkausim muižnieciņus!
Avoti: 3. sējums