Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
apbučot
apbučot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.; sar.
Noskūpstīt (vairākās vai daudzās vietās).
PiemēriPēc tam [vadot dēlu uz Rīgu] viņa to apbučoja apkārt un apkārt.
Avoti: 1. sējums