Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
piesalt
piesalt parasti 3. pers., -salst, pag. -sala; intrans.
1.Aukstuma iedarbībā piesaistīties (pie kā, kam klāt).
PiemēriAugšup vērstajos zaros sniegs palss, ātri nobirst, bet apakšējiem cieši piesalis klāt.
  • Augšup vērstajos zaros sniegs palss, ātri nobirst, bet apakšējiem cieši piesalis klāt.
  • Ziemas spelgonī dažam [partizānam] drēbes bija piesalušas pie miesas...
  • ..Sniegpulkstenītei pie nokārtā zvaniņa bija piesaluši liela un dzidra asara.
1.1.Mazliet sasalt.
PiemēriSniegs, kas kritis visu iepriekšējo vakaru, ir drusku piesalis..
  • Sniegs, kas kritis visu iepriekšējo vakaru, ir drusku piesalis..
  • Un atkal brienu pa arumiem. Tikai šoreiz tie ir piesaluši Ezeres arumi - laiks vēl ziemīgs..
1.2.pareti Salā pārklāties (ar ledus gabaliņiem) lielākā daudzumā – piemēram, par bārdu, ūsām.
PiemēriViņa ūsas un bārda izskatījās kā garas sudraba bārkstis, piesalušas zilām un zaļām ledus zīlēm..
  • Viņa ūsas un bārda izskatījās kā garas sudraba bārkstis, piesalušas zilām un zaļām ledus zīlēm..
  • No staļļa stūra parādās neliels vīrietis ērtā puskažokā un zābakos, baltu, ledus piesalušu bārdu, kas mēnesnīcā spīgo.
2.Pazemināties par dažiem grādiem zem nulles (pēc Celsija skalas) – par gaisa temperatūru.
PiemēriSāk piesalt.
  • Sāk piesalt.
  • Naktīs krietni piesalst.
  • Ārā bija piesalis. Ejot gar parku, zem kājām čaukstēja sasalušas lapas un asfalta iedobumos skrapstēja ledus.
  • Vēl tikai oktobra sākums, bet rītos jau piesalst..
  • Ziema paliek ziema. Mūsu klimatiskajos apstākļos tā ir īpaši niķīga - te snieg, te līst, te piesalst..
Avoti: 6-2. sējums