piesalt
piesalt parasti 3. pers., -salst, pag. -sala; intrans.
1.Aukstuma iedarbībā piesaistīties (pie kā, kam klāt).
PiemēriAugšup vērstajos zaros sniegs palss, ātri nobirst, bet apakšējiem cieši piesalis klāt.
- Augšup vērstajos zaros sniegs palss, ātri nobirst, bet apakšējiem cieši piesalis klāt.
- Ziemas spelgonī dažam [partizānam] drēbes bija piesalušas pie miesas...
- ..Sniegpulkstenītei pie nokārtā zvaniņa bija piesaluši liela un dzidra asara.
1.1.Mazliet sasalt.
PiemēriSniegs, kas kritis visu iepriekšējo vakaru, ir drusku piesalis..
- Sniegs, kas kritis visu iepriekšējo vakaru, ir drusku piesalis..
- Un atkal brienu pa arumiem. Tikai šoreiz tie ir piesaluši Ezeres arumi - laiks vēl ziemīgs..
1.2.pareti Salā pārklāties (ar ledus gabaliņiem) lielākā daudzumā – piemēram, par bārdu, ūsām.
PiemēriViņa ūsas un bārda izskatījās kā garas sudraba bārkstis, piesalušas zilām un zaļām ledus zīlēm..
- Viņa ūsas un bārda izskatījās kā garas sudraba bārkstis, piesalušas zilām un zaļām ledus zīlēm..
- No staļļa stūra parādās neliels vīrietis ērtā puskažokā un zābakos, baltu, ledus piesalušu bārdu, kas mēnesnīcā spīgo.
2.Pazemināties par dažiem grādiem zem nulles (pēc Celsija skalas) – par gaisa temperatūru.
PiemēriSāk piesalt.
- Sāk piesalt.
- Naktīs krietni piesalst.
- Ārā bija piesalis. Ejot gar parku, zem kājām čaukstēja sasalušas lapas un asfalta iedobumos skrapstēja ledus.
- Vēl tikai oktobra sākums, bet rītos jau piesalst..
- Ziema paliek ziema. Mūsu klimatiskajos apstākļos tā ir īpaši niķīga - te snieg, te līst, te piesalst..
Avoti: 6-2. sējums