Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
samaukt
samaukt -maucu, -mauc, -mauc, pag. -maucu; trans.
1.Maucot vienu otram, citu citam virsū, savienot. Šādā veidā izgatavot (ko).
PiemēriSamaukt caurules.
  • Samaukt caurules.
  • Saglabājušās taures ir divējādas: tāšu taures no bērza tāss vai alkšņa mizas, vīteniski samauktas, ar niedras vai koka iemuti..
2.Maucot novietot (uz kā vairākus, daudzus priekšmetus).
PiemēriStrupajos pirkstos [meitenei] samaukti kaut kādi gredzenteļi..
  • Strupajos pirkstos [meitenei] samaukti kaut kādi gredzenteļi..
  • No savām rozēm Es pavēlu vainagus nopīt Un samaucu ragos savām govīm.
2.1.Uzmaukt.
PiemēriGaigalu Jorģis samauca nošļukušos zābakstulmus pāri ceļiem.
  • Gaigalu Jorģis samauca nošļukušos zābakstulmus pāri ceļiem.
  • Nākošajās dienās Pēteris tomēr kļuva mundrāks, sēdēja uz soliņa mājas priekšā.., cepuri uz acīm samaucis, sildījās saulē.
Avoti: 7-1. sējums