Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
samatīt
samatīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.; novec.
1.Saredzēt.
Piemēri«Kur es piedzimu, tur mežu tikai pie apvāršņa varēja samatīt.»
2.Sajust, uztvert.
Piemēri..Baloža un Savicka grupas tuvojas kazarmām. To var samatīt no diviem vareniem būkšķieniem..
Avoti: 7-1. sējums