samanīt
samanīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Ar maņu orgāniem uztvert (parasti ko daļēji slēptu, vāji izpaustu).
PiemēriSamanīt tālumā laivu.
1.1.Uztvert, ievērot, parasti pilnīgi, arī precīzi (kādas pazīmes, īpatnības).
PiemēriUgas kabinetā.. visur samanāma spodrība un kārtība..
2.Nojaust, noprast. Arī saprast, apzināties.
PiemēriViscaur samanāms rakstnieka mēģinājums dot tieši to raksturīgāko, kas ir tā laika strādnieku dzīvē un cīņās.
Avoti: 7-1. sējums